Rakstīt zinātniskus rakstus nav viegli strādāt. Papildus faktam, ka ir nepieciešams, lai jūsu pētījuma rezultāti būtu lasītājiem visaptveramāk formulēti (un tas nav viegli), joprojām ir jāievēro daži Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātu noteikumu rakstīšanas noteikumi. Informācija par to, kas raksts ir, kā rakstīt zinātnisku rakstu, kā to pareizi formatēt, ir atrodams vadlīnijās un šajā rakstā.

Kas ir zinātnisks raksts

Zinātnisks raksts ir dekorētsdarba rezultāts pētītajā tēmā. Rakstā autorei jāuzrāda īss pārskats par paveikto darbu, vai pētījums ir sasniedzis mērķi, kādas hipotēzes ir apstiprinātas un kādas ir noraidītas, kādi secinājumi un prognozes tika izdarītas.

Zinātniskie raksti ir divu veidu: teorētisko un empīrisko. Ja raksti nodrošina teorētisko pētījumu ar palīdzību analīzes, sintēzes, atskaitījumu, indukcijas, modelēšanu un citiem teorētiskiem pētniecības metodes, empīrisko raksti kopā ar teorētiskām pētījumu metodes ar citām metodēm, piemēram, eksperiments, novērošana, ekspertu novērtējumu un eksperimentiem izmanto.

Stilistikas zinātniskais raksts

Lai saprastu, kā rakstīt zinātnirakstu, jums ir jāievēro daži neizteikti noteikumi. Pirmkārt, zinātnisks raksts nevajadzētu rakstīt parastajā valodā, ir nepieciešams saglabāt zinātnisko rakstu raksta stilu. Un tas, pirmkārt, ir objektivitāte, kā arī norādītā materiāla loģika un precizitāte.

Zinātniskajā rakstā ir ļoti svarīgi nezaudēt savu sekciju semantisko saikni un salīdzināt mērķus un mērķus ar pētījuma rezultātiem. Ir arī svarīgi atcerēties, ka zinātnisks raksts nepieļauj personiskus vērtējumus.

Raksta struktūra

Iepazīstinot ar sava darba rezultātiem, ir svarīgiievērojiet struktūru, kuru stingri ieteikusi Izglītības un zinātnes ministrija. Pirms darba uzsākšanas ir svarīgi pārskatīt prasības, lai zināt, kā pareizi rakstīt zinātnisku rakstu.

  • Katram rakstam jāsākas ar nosaukumu, īsu teikumu, no kura jūs varat uzzināt iesniegtā pētījuma būtību.
  • Tālāk ir nepieciešams iepazīstināt ar rakstu rakstiem pardivas valodas - krievu, krieviski runājošiem pilsoņiem un angļu - ārzemniekiem, kas vēlas izlasīt rakstu. Kopsavilkumā ir galvenie pētījuma punkti, no kuriem var izdarīt provizorisku secinājumu par veikto zinātnisko darbu.
  • Raksta struktūra veido sarakstuatslēgvārdi, kas veido rakstu. Svarīgi rakstā ir pareizi izmantot terminoloģiju. Nav ieteicams pārāk bieži izmantot svešvalodu vārdus, kā arī divciparu vārdus. Arī rakstam nevajadzētu pārspīlēt ar vārdiem, tas ir grūti uztvert.
  • Galvenais teksts ir raksta nākamās daļas struktūra. Šī ir vissvarīgākā raksta daļa, uz kuru tieši vērsta uzmanība. Vissvarīgākais, kas būtu jāiekļauj zinātniskajā rakstā, ir pētījuma problēmas jaunums un perspektīva. Rakstam vajadzētu pateikt, kāda veida autoru iegulda zinātnei, kāpēc šis jautājums bija jāizmeklē.

Galvenajam raksta tekstam vajadzētu sākt arobjekta un tēmas definīcija, kuru autors izmeklē, turpina izmeklēšanas mērķi un tā uzdevumus, kas secinājumos ir jāapstiprina vai jāatspēko.

Arī rakstu vajadzētu īsi runāt paršī jautājuma pētnieki vēsturē (ja tādi ir), kā arī iepazīstina mūsdienu zinātniekus, kuri pētījuši šo vai blakus šo sadaļu.

  • Lai rakstītu zinātnisku rakstu, tas ir nepieciešamszināt ne tikai kā rakstīts zinātniskais raksts, t.i. tā galvenais teksts, bet arī tas, kā pareizi novietot saites. Atsauces uz darbiem, kurus autors izmanto savā tekstā, tiek veidotas atbilstošā veidā ievadītajā informācijā, kas satur izmantoto literatūras sarakstā kārtas numuru un avota lapu. Saites tiek ievietotas kotācijas beigās, uz kuriem autors atsaucas, skaitliskā informācija tiek sniegta kvadrātiekavās.
  • Galveno raksta tekstu var ilustrēt tabulas, diagrammas, diagrammas un citas programmas.
  • Raksts beidzas ar secinājumiem par paveikto darbu, ja hipotēzes tiek apstiprinātas vai noraidītas, un pētījuma rezultāts ir apkopots.
  • Literatūras saraksts ir to sarakstsavotiem, uz kuriem autors atsaucas sava raksta tekstā. Literatūras saraksts ir sastādīts alfabētiskā secībā, kuru var pasūtīt divos veidos: pēc avota nosaukumiem un pēc šo darbu autoru vārdiem.
  • Raksts slēdz ar īsu informāciju par autoru,kas satur personisko informāciju: autora tālruņa numurs un e-pasts, viņa akadēmiskais grāds, pakāpe, darba vieta un amats, kā arī informācija par autora īpašo kodu.
  • Bieži vien autoram, kuram vēl nav zinātniskā grāda, nepieciešams pārskatīt no vadītāja (ja tas ir students vai maģistrants).

Ir arī svarīgi zināt UDC kodu rakstu, kastiek publicēts pirms rakstu nosaukuma. UDK kodu nodrošina autors. Pabeidzot darbu pie raksta, varat to pārbaudīt plagizācijai, lai izvairītos no sliktas atsauksmes par darbu. Pārbaudes programmas ir viegli atrast internetā.

Zinātnisko rakstu reģistrēšanas noteikumi

Bet arī informācija par to, kā rakstīt zinātnisku rakstu,nepietiek. Rakstu pareizi jāuzrāda arī elektroniskā versijā. Šim nolūkam Augstākās atestācijas komisija paredzēja zinātnisko rakstu izstrādāšanas prasības. Zinātniskā raksta rakstīšanas formāts ir A4 formāts, no visām pusēm tās ir 2,5 cm. Fons ir Times New Roman, lielums ir 14. Rindstarpspēja ir 1,5. Raksta apjomam jābūt vismaz 7 lappusēm, bet ne vairāk kā 13-15 lappusēm.

Komentāri 0