Stāsts par Ivanu Sergeeviči Turguņevu "Mumu"kas rakstīts 1852. gadā, pasaka stāstu par nedzirdīgo murgu sētnieku Gerasimu, kas ir vecās dāmas kalpošanā. Gerasim bija mīļotais (Tatjanas veļas mazgātājs) un suns Mumu. Lasītājs uzskata, ka Gerasim tika piesaistīts suns Mumu, ko viņš reiz bija izglābis, neļāva viņai noslīcināt. Neviena māte nevarēja rūpēties par bērnu, jo Gerasim rūpējās par Mumu. Šajā laikā suņi tika uzskatīti par pagalmu pagalmiem, dzīvnieki tika uztverti atšķirīgi, un žēl, ka viņiem nevar rasties. Neviens, izņemot Gerasim. Bet vecā dāma lika viņam nomest Mumu, jo viņa naktī kūpina. Gerasim nevarēja nepaklausīt kārtību, noslīka Mumu, bet atgriezās ciemā. Ko viņš varēja justies, kāpēc Gerasim noslīcināja Mumu, kāpēc viņš neatgriezās ciemā ar suni? Cilvēka dvēsele ir noslēpums.

Serf Gerasim dzīvoja kopā ar sievieti un bija pienākumsveikt visus savus pasūtījumus. Pielūdzot zemestībā zemniekus, valdīja valdnieku nesodāmība. Kāpēc viņš nevarēja nepaklausīties? Gerasim tikai pašā beigās saprata, cik atkarīga ir viņa mīlestība. Kundze pakāpeniski paņēma visu, kas bija Gerasima dārgais. Viņa paņēma no viņa mīļoto ciematu, un galu galā viņš ir zemnieks, reāls zemnieks. Neatstāj viņu parasto un mīļoto darbu. Viņas mīļākā sieviete Gerasim Tatiana apprecējās ar Capito dzērnieku. Tatiana vienmēr vienojās ar saimnieci, pazemīgu kalpu. Un pat viņa prieks, suns Mumu, kuru Gerasim pacēla, lika noslīcināt. Viņa bija tikai norūpējusies par viņas mieru, viņa domāja tikai par sevi. Kā kalpotājs, Gerasim neuzdrošinājās nepaklausīt veco sievieti, nevarēja palīdzēt, bet paklausīja viņas rīkojumiem. Vai nu tas bija slavu psiholoģija, vai kriminālizmeklēšanas izdzīvošana. Kāds runā par pareizticīgo dvēseles noliegšanu dzīvniekiem.

Gerasim zaudēja visu, kas viņam bija dārgs. Stāsta beigās autors raksta, ka Gerasim nekad vairs nesaņēma suni, nekad nav apprecējusies. Viņš saprata, ka mīlestība, mīlestība padara viņu par neaizsargātu, atkarīgu. Tagad viņu nekādā ziņā neietekmēja keramikas likumi, viņam vairs nekas netika zaudēts. Viņš nevarēja nākt klajā ar vairāk soda, nekā tas jau bija pieredzējis. Gerasim devās uz ciemu, paužot savu protestu pret saimnieci-tirānu. Viņš nevarēja atstāt Mumu un baidījies, ka viņa atkal tiks nozagta, tik tālu prom noņemta, Gerasim nevarētu dot saviem ienaidniekiem mocīt mīļoto. Tāpēc Gerasim noslīcināja Mumu. Viņš bija viņa mīlestības slazdā, savukārt viņa dvēselē viņai bija sirsnīga sajūta.

Komentāri 0